Konts

"Žēlsirdības mājas" darbība ir atkarīga no Jūsu ziedojumiem.

Ja vēlaties mūs mūsu darbā atbalstīt, lūdzu ziedojiet uz "Žēlsirdības mājas" kontu:

Saņēmēja nosaukums:Nodibinājums "Alternatīvās aprūpes centrs "Žēlsirdības māja""
Saņēmēja Reģ.Nr:40008063818
Bankas nosaukums:AS “Citadele banka”
SWIFT kods:PARXLV22
Kont Nr. IBAN:LV10PARX0000950131012

Nodokļu atlaides

"Žēlsirdības mājai" ir sabiedriskā labuma statuss, un saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 4.panta punktu (2):

"Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu."

Jauniešu dzīvesstāsti

Stāsts Nr.1 +

Ziemassvētkos manai vecākajai meitiņai palika 5 gadi, jaunākajai 5 mēneši. Mūs izlika no dzīvokļa. Bija ļoti auksts sniegs. Mēs no rīta izgājām no vecā dzīvokļa, kurā nebija apkures, elektrības, ēdamā, gājām meklēt "Žēlsirdības māju". Nekādi nevarējām atrast, viss bija aizputināts. Atradām četros vakarpusē. Visi tai mājā gatavojās svētku svinēšanai. Bija silts, gaišs, izrotāta eglīte, smaržoja pēc piparkūkām un plātsmaizes. Mūs ielika siltā ūdenī, lai atsildītu. Svinējām svētkus, atnāca salavecis un visiem tika dāvanas, arī mums. Tā mēs palikām šai mājā. Taņa sāka kārtot dokumentus Talsu krīžu centram. Nokārtoja visus dokumentus, invaliditāti, izcīnīja dzīvokli, iekārtoja vecāko meitiņu bērnu dārzā. Tagad es joprojām nāku uz "Žēlsirdības māju", jo puišiem jāpalīdz gatavot ēst, zeķes lāpīt, veļu gludināt, strādāt dārzā. Te visiem ir ko darīt! Šodien viss ir labi, slava Dievam!

Stāsts Nr.2 +

Mana mamma no manis atteicās jau dzemdību nodaļā. Tādēļ, ka redzēja, ka esmu tāds, slims. Viņa izbēga caur logu. Kāpēc dakteri mani nenospricēja uzreiz!? Viņi redzēja, ka viens pats dzīvot nevarēšu, būšu atkarīgs no citiem cilvēkiem. Nevienam neesmu vajadzīgs, pat savai mammai. No bērnu nama mani atveda uz Ventspili un ielika veco ļaužu pansionātā pie veciem, slimiem cilvēkiem, pirmajā stāvā. Es sāku trakot un mani aizveda uz "psihušku" Liepājā. Daudzas reizes esmu gribējis aiziet, nomirt un tikt pie Dieva debesīs. Es atradu šo Taņas māju. Viņa saka, ka Dievs visus bērnus mīl, vienalga vai viņi ir veseli vai invalīdi. Viņa saka, ka pati mūs visus mīl un rūpēsies par mani. Es neesmu dzīvojis ģimenē, tagad to mācos. Mācos skolā, mācos strādāt ar kompi, mācos gatavot ēst, kopt lopiņus. Ļoti mīlu suni un tas mīl mani. Viņš ir mans draugs.

Stāsts Nr.3 +

Mans stāsts ir īss. Tēvs pameta ģimeni, aizgāja pie citas sievietes. Mamma sāka dzert, par mums vairāk nerūpējās. Visus izlika no dzīvokļa – mammu un trīs bērnus. Dzīvojām piecstāvu mājas bēniņos, bijām badā. Nācies zagt no pagrabiem, no veikaliem ēdamo, apzagu arī lauciņus. Skolā negājām, bijām "bomži". Mūsu mamma nomira. Mūs ar māsu ievietoja bērnu namā, bet vecāko brāli cietumā, jo viņš piedalījās veikala apzagšanā (rūpējoties par mums). Pats mēģināju ostīt līmi, dzert alkoholu, zagt. Bērnu namā pret mums izturējās ļoti labi, neko nepārmeta, nepazemoja. Pēc bērnu nama piešķīra dzīvokli, lai varētu dzīvot, bet viens pats es to īsti nepratu. Sataisīju parādus, pametu skolu. Uz "Žēlsirdības māju" atnācu pats. Paliku te, jo visi kopā mācamies dzīves pieredzi, kā līdzvērtīgi dzīvot sabiedrībā. Esmu sapratis, ka kopā ar ģimeni, ar tās atbalstu un mīlestību, es visu uzvarēšu un būšu tāds, ka ar mani varēs lepoties. Paldies Dievam, ka es esmu te, varu visā iedalīties, mācīties, strādāt, svinēt svētkus un būt kādam vajadzīgs, kaut gan esmu invalīds jau no bērnības.

Stāsts Nr.4 +

Mani vecāki ir hroniski alkoholiķi Kopā ar brāli dzīvojām starp dzērājiem, zagļiem. Lielāko savas dzīves daļu bijām badā. Lai izdzīvotu lasījām pudeles pie atkritumu kastēm, meklējām tur ēdamo, citreiz zagām no privātajiem lauciņiem: kartupeļus, gurķus, burkānus. Tiesa vecākiem atņēma vecāku tiesības un par mums vecā oma Viņa nespēja visus mūs paēdināt. Tāpat bija jālasa pudeles un jāmeklē ēdamo. Pirms sešiem gadiem atnācām pie Taņas un Valērija. Tikai te sapratu, kas ir īsta ģimene, kad viens par otru uztraucas, rūpējas, gādā. Kopā strādājam, kopā atpūšamies. Te dzīvojot pabeidzu 9 klasi, pabeidzu Rīgā kursus "koka – beķera" varu strādāt par pavāru, iet jūrā. Šai ģimenē man iemācīja visu: māku celtnieka darbus, elektriķa, kopt lopus, pļaut sienu, pastrādāt zemi, remontēt automašīnu. Taņa saka, ka tagad viņai ir mierīgs prāts par mani, es nepazudīšu. Es pats arī tā jūtos – drošs. Man ir cilvēki uz kuriem varu paļauties un kuri atbalstīs mani grūtā brīdī.

Stāsts Nr.5 +

Manu mammu nogalināja mans tēvs, manu acu priekšā. Es biju ļoti nesmuks, man bija šķības acis un es visu laiku raudāju, tādēļ mani neviens nepaņēma savā ģimenē, bet atdeva bērnu namā. Atceros savu bērnību – tās ir vienas asaras, apsmiešana par to, ka slapināju gultā, tad to slapjo palagu lika man galvā, nostādīja istabas vidū, lai visi par mani smejas. Vasaras brīvdienās mani deva manam tēvam, kurš iznāca nocietuma, kas manis sita par katru manu soli. Es dzīvoju ziemas brīvdienās būdā ar kaimiņu suni, jo kad tēvs bija piedzēries, viņš šausmīgi mani sita. Man nebija neviena, kas mani aizstāvētu un es baidījos par to kādam stāstīt. Beidzu bērnu namu, kad man bija 16 gadi. Iedeva dzīvokli. Bet es nemācēju dzīvot. Invalīda naudu man atņēma vietējie dzērāji, visu ko nopelnīju kopjot lopus apēda citi, izzaga no dzīvokļa visu, kas tur bija. Pametu visu un aizbraucu uz Ventspili. Dzīvoju kur pagadās - bēniņos, pagrabos, pie kāda paziņas. Tā divus gadus klaiņoju. Kāds no paziņām pateica, ka ir tāda māja, kur palīdz bāreņiem. Tagad te ir mana ģimene. Es esmu laimīgs. Nokārtojām visus pabalstus, kas man pienācās pēc likuma. Saņēmu dzīvokli. Saviem spēkiem to saremontējām. Varu dzīvot kā visi cilvēki. Man beidzot ir sava māja. Man ir cilvēki, kas par mani rūpējas, interesējas, aizstāv. Neviens vairs neuzdrošinās mani pazemot, izkalpināt, apzagt. Es iemācījos daudzus darbus, ko agrāk nemācēju, gribu iet mācīties par galdnieku, tas man patīk. Es nemaz vairs nelietoju alkoholu, jo es ticu Dievam. Es mācos piedot. Es lūdzu Dievu, lai Viņš man to palīdz – piedot savam tēvam, saviem pāridarītājiem.